Šajā žanrā mani ārkārtīgi vilina tā neizsmeļamā dažādība. Jo portrets ne vienmēr atspoguļo šī brīža realitāti.

Piemēram, teātrī – tas spēj cilvēku pārvērst līdz nepazīšanai. Bet arī tā ir sava veida liecība par šo laiku, kurā dzīvojam, par lietām, kuras darām, par tēmām, kuras mums šķiet aktuālas,

īsāk sakot – par mūsu ikdienu – gan to pavisam vienkāršo, gan ar dekorācijām izskaistināto, jo – tas viss ir daļa no dzīves.